Vecvecmāmiņas Ilzes Bērzsprogas lakats.100x100cm_natural_silk

Šis zīda lakats ir īpašs – tas atdarināts un pārradīts uz senas dzimtas relikvijas motīva, ko savulaik valkājusi vecvecmāmiņa Ilze Bērzsproga savās kāzās kā plecu lakatu. Tā laika tradīcijās turīgāko zemnieku līgavas valkāja lakatus, jo plīvuri vēl nebija ienākuši Latvijas laukos. Lakats ir aptuveni 140–150 gadus vecs un glabā sevī gan ģimenes, gan tautas stāstu.

Šī stāsta saknes meklējamas Kārkliņu dzimtā no Dienvidkurzemes, Kazdangas pagasta, “Mucenieku” mājām.

Laika gaitā no lakata saglabājusies tikai ceturtā daļa – pusi vecvecmāmiņa paņēma sev līdzi mūžībā, bet atlikumu sadalīja mazmazmeitām Ausmai un Rūtai. Lakats bijis līdzi arī izsūtījumā uz Sibīriju, kļūstot par klusu liecinieku gan priekiem, gan ciešanām.

Vēsturnieki atzinuši, ka šāda veida lakati un priekšauti tika iznīcināti, jo savulaik tie netika uzskatīti par vēsturiski nozīmīgiem, atšķirībā no tautas tērpiem. Tagad, kad apzināmies šī mantojuma vērtību, gandrīz nav saglabājušies neviena autentiska parauga.

Tāpēc šis lakats ir vairāk nekā tikai skaists aksesuārs – tas ir rūpīgi atdarināts un pārradīts uz zīda, lai saglabātu vecmāmiņas atstāto mantojumu un ļautu tam dzīvot tālāk nākamajās paaudzēs. Lai tas nestu siltumu arī šodien, lai to varētu valkāt ar tādu pašu lepnumu kā viņa – ar cieņu pret pagātni un mīlestību pret dzīvi.